Es dzīvoju ar cilvēku, kurš mani salauza.
12. aprīlis, 2026 pl. 20:02,
Nav komentāru
Sākumā viss bija ideāli.
Viņš bija uzmanīgs.
Rūpīgs.
Vienmēr blakus.
Man likās —
beidzot.
Beidzot kāds,
kurš mani saprot.
Bet ar laiku
kaut kas mainījās.
Sākumā —
mazas lietas.
Komentāri.
Joki,
kas īsti nebija joki.
“Tu pārāk jūtīga.”
“Tu visu uztver pārāk personīgi.”
Un es sāku domāt,
ka problēma esmu es.
Es centos vairāk.
Būt mierīgāka.
Saprast viņu.
Nepārmest.
Bet jo vairāk es centos,
jo mazāka es kļuvu.
Viņš nekad nesita.
Bet viņš prata likt justies
tā,
it kā es neko nenozīmētu.
Un tas sāpēja vairāk.
Viņš manipulēja ar klusumu.
Ar vainas sajūtu.
Ar to,
ka es vienmēr jutos nepareiza.
Un es paliku.
Ilgi.
Jo es ticēju,
ka varu kaut ko mainīt.
Bet vienā brīdī
es paskatījos uz sevi
un sapratu —
es vairs neesmu es.
Un tas mani nobiedēja.
Es aizgāju.
Ne uzreiz.
Ne viegli.
Bet aizgāju.
Un tagad es mācos
atkal būt sev.