Neviens nepamanīja, ka viņai ir grūti.
12. aprīlis, 2026 pl. 19:50,
Nav komentāru
Viņa smaidīja.
Runāja.
Jokojās.
No malas —
viss kārtībā.
Bet neviens neredzēja,
kas notiek iekšā.
Cik bieži viņa naktīs negulēja.
Cik bieži domāja,
ka vairs negrib tā justies.
Viņa neteica.
Jo likās —
kam tas interesē?
Un arī —
kauns.
Kauns pateikt,
ka tev ir grūti,
kad citiem šķiet,
ka tev viss ir labi.
Un tā viņa turpināja.
Katru dienu
uzliekot masku.
Līdz vienā brīdī
viņa saprata —
tā vairs nevar.
Un pirmo reizi
viņa kādam pateica:
“Man nav labi.”
Un tas neko neatrisināja uzreiz.
Bet tas bija sākums.