Attiecību pārdomas: kad tu dod vairāk, nekā saņem.
9. apr. 2026,
Nav komentāru
Tu dari visu no sirds.
Raksti.
Interesējies.
Centies.
Tu dod laiku.
Uzmanību.
Sevi.
Un sākumā tas šķiet normāli.
Jo tu dari to cilvēkam,
kurš tev ir svarīgs.
Bet ar laiku tu sāc pamanīt…
ka atpakaļ nāk mazāk.
Mazāk ziņu.
Mazāk rūpju.
Mazāk vēlmes.
Un tad rodas jautājums —
vai es prasu par daudz?
Bet patiesībā…
Tu neprasi par daudz.
Tu vienkārši esi ar cilvēku,
kurš nespēj dot tikpat.
Un varbūt tas nav nepareizi.
Bet tas nozīmē —
tu esi pelnījusi (is) vairāk.
Pārdomas par dzīvi: kāpēc cilvēki attālinās (un mēs to nesaprotam).
9. apr. 2026,
Nav komentāru
Dažreiz viss šķiet kārtībā.
Tu runā ar cilvēkiem.
Satiecies.
Saraksties.
Un tad…
kaut kas pamazām mainās.
Ziņas kļūst retākas.
Sarunas īsākas.
Un sajūta — vēsāka.
Tu domā —
vai es kaut ko izdarīju nepareizi?
Bet bieži vien…
atbilde nav tik sarežģīta.
Cilvēki vienkārši attālinās.
Ne vienmēr ar iemeslu.
Ne vienmēr ar paskaidrojumu.
Dažreiz vienkārši tā notiek.
Un laikam jau grūtākais ir nevis tas, ka viņi aiziet…
bet tas, ka mēs nesaprotam — kāpēc.
Bet varbūt ne vienmēr vajag saprast.
Varbūt dažreiz pietiek pieņemt —
ne visi cilvēki paliek mūsu dzīvē uz ilgu laiku.
Viņš neatbildēja...
9. apr. 2026,
Nav komentāru
Vakar bija viņa vārda diena.
Es ilgi nedomāju.
Uzrakstīju kā parasti —
“Daudz laimes vārda dienā!”
Pagāja dažas stundas.
Tad visa diena.
Viņš neatbildēja.
Sākumā likās — varbūt aizņemts.
Bet vēlāk nepienāca.
Un tad es pieķēru sevi pie domas…
cik bieži mēs rakstām tikai tāpēc, ka tā pieņemts?
Nevis tāpēc, ka mums tiešām ir ko pateikt.
Varbūt pietiek ar vienu teikumu —
bet īstu.